Kūtsmēslu krātuvju ietilpība ir noteikta 2014.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.829

Lai aprēķinātu kūtsmēslu krātuvju ietilpību, saimniecības var arī izmantot kūtsmēslu krātuvju ietilpības aprēķinu:

  1. Metodika paredzēta cieto pakaišu kūtsmēslu, pusšķidro pakaišu kūtsmēslu, šķidro kūtsmēslu un vircas krātuvju ietilpības aprēķināšanai.
  2. Vienā gadā iegūto pakaišu kūtsmēslu un (vai) šķidro kūtsmēslu daudzumu aprēķina atbilstoši normatīvā akta par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem 2. pielikuma tabulā "Kūtsmēslu ieguves apjoms un sastāvs" iekļautajiem normatīviem, izmantojot šādu formulu:
    formula
    Mg – novietnē iegūtais kūtsmēslu daudzums, t/gadā;
    mk – kūtsmēslu daudzums no viena dzīvnieka, t/gadā;
    zdz – dzīvnieku skaits vienā grupā;
    n – dzīvnieku grupu skaits.
    Piezīme: Ja dzīvniekus, piemēram, govis, laiž ganībās vai regulārās pastaigās, kūtsmēslu daudzums viena gada laikā ir attiecīgi mazāks.
  3. Kūtsmēslu daudzumu, kuru faktiski uzkrāj viena gada laikā, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
    formula
    Mf – faktiski uzkrājamais kūtsmēslu daudzums, t/gadā;
    Mtr – kūtsmēslu daudzums, kas tiek uzglabāts citur vai arī tiek pievests uzglabāšanai no citām novietnēm, t/gadā. Ja šāda kūtsmēslu pārvadāšana nenotiek, tad Mtr = 0.
    Piezīme: Ņemot vērā to, ka dzīvnieku novietnē iegūtos kūtsmēslus pieļaujams nodot citam operatoram vai iegādāties no cita operatora, kūtsmēslu daudzums, kurš uzkrājams viena gada laikā attiecīgās dzīvnieku novietnes krātuvē, var atšķirties no kūtsmēslu daudzuma, kuru attiecīgajā dzīvnieku novietnē iegūst viena gada laikā.
  4. Krātuves ietilpību, iegūstot cietos pakaišu kūtsmēslus, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
    formula
    Vc – krātuves nepieciešamā ietilpība, m3;
    kr – rezerves koeficients, kr = 1,2–1,3;
    Tgl.k – kūtsmēslu uzkrāšanas normatīvais ilgums. Pakaišu kūtsmēsliem Tgl.k ir 8 mēneši;
    Mg – novietnē iegūtais kūtsmēslu daudzums, t/gadā;
    ςc – cieto pakaišu kūtsmēslu tilpummasa. Svaigiem pakaišu kūtsmēsliem ςc ir no 0,65 līdz 0,75 t/m3, bet pēc 2–6 mēnešu glabāšanas – 0,7–0,8 t/m3.
  5. Uzkrājamo vircas daudzumu, kas iztek no pakaišu kūtsmēsliem un tiek papildināts ar notekūdeņiem un skābbarības sulu (ja to ievada krātuvē), aprēķina, izmantojot šādu formulu:
    formula
    Vv – uzkrājamās vircas daudzums, m3;
    Tgl.v – vircas normatīvais uzkrāšanas ilgums, Tgl.v = 8 mēneši;
    λv – vircas daudzuma daļa, rēķinot no iegūto kūtsmēslu masas; λv = 0,25–0,50;
    ςv – vircas tilpummasa, t/m3; ςv = 1,0–1,05 t/m3;
    Vp – papildu ūdens daudzums, kas var ieplūst vircā vai šķidros kūtsmēslos, m3. Tas veidojas no telpu mazgāšanai izlietotā ūdens, dzīvnieku izšļakstītā dzeramā ūdens un skābbarības sulas (atļauts ievadīt līdz 5% no kopējā vircas vai šķidro kūtsmēslu apjoma).
    formula
    q – kūtsmēslos, t. sk. vircā, iekļuvušais ūdens, m3/dzīvnieku gadā (1. tabula);
    zdz – dzīvnieku skaits vienā grupā;
    n – dzīvnieku grupu skaits;
    Vs – skābbarības sulas daudzums, kuru ievada vircā vai šķidros kūtsmēslos, m3 (2. tabula).
  6. Krātuves ietilpību šķidrajiem un pusšķidrajiem kūtsmēsliem aprēķina, izmantojot šādu formulu:
    formula
    Vš – šķidro un pusšķidro kūtsmēslu krātuves nepieciešamā ietilpība, m3;
    kr – rezerves koeficients, kr = 1,2–1,3;
    Tgl.š – kūtsmēslu normatīvais uzkrāšanas ilgums; Tgl.š = 8 mēneši;
    ςk – kūtsmēslu tilpummasa. Pusšķidriem kūtsmēsliem – 0,85–0,95 t/m3, šķidriem liellopu kūtsmēsliem – 1,01–102 t/m3, cūku kūtsmēsliem – 1,05–1,07 t/m3.

1. tabula

Telpu mazgāšanas un dzeramā ūdens daudzums, kas iekļūst kūtsmēslos un vircā, m3/dzīvnieku gadā

Nr.
p. k.
Dzīvnieku grupa Ūdens daudzums
1. Slaucamās govis, nepiesietas (iegūst šķidrmēslus) 4,3
2. Slaucamās govis, piesietas (iegūst cietos pakaišu kūtsmēslus) 2,7
3. Teles 0,5
4. Buļļi 0,45
5. Grūsnas sivēnmātes 0,15
6. Sivēnmātes ar sivēniem 0,55
7. Atšķirtie sivēni 0,05
8. Nobarojamās cūkas 0,12

2. tabula

Skābbarības sulas notece, m3, rēķinot uz vienu tonnu konservējamās masas

Nr.
p. k.
Konservējamās zālaugu masas veids Sausnas saturs, % Sulas notece, m3/t
1. Svaigi pļauta zāle 17 0,175
20 0,100
2. Apvītināta zāle 25 0,035
30 0,00
3. Kukurūza 15 0,28
30 0,00